Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
trizuļot
trizuļot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot mainīga virziena gaismu.
PiemēriSīki vilnīši trizuļo un zib.
2.Radīt dzidras mainīga augstuma skaņas.
PiemēriAugstu gaisā trizuļo cīrulis.