Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stūrītis
stūrītis -ša, dsk. ģen. -šu vīriešu dzimte, lietvārds
Dem. → stūris.
PiemēriNonākot svešā vietā, dzīvnieks nereti ieraujas stūrītī, atsakās no ēdiena.
Stabili vārdu savienojumiDzīvais stūrītis. Paradīzes stūrītis.