stumdīt
stumdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt stumjot, pārvietot (vienā virzienā vai dažādos virzienos).
PiemēriStumdīt krēslus.
- Stumdīt krēslus.
- Stumdīt bērnu ratiņus pa sētu.
1.1.Vairākkārt dažādos virzienos kustināt (ko).
PiemēriStumdīt attēlus pa datora ekrānu.
- Stumdīt attēlus pa datora ekrānu.
- Daudziem cilvēkiem visa darbdiena paiet pie datora, klabinot klaviatūru un stumdot peli.
2.Grūstīt.
PiemēriStumdīt citus rindā stāvētājus.
- Stumdīt citus rindā stāvētājus.
- Puikas viens otru stumda pa smilšu laukumu, beigās nopietni saplūcas.
2.1.pārnestā nozīmē Vadīt, izrīkot, arī mudināt.
PiemēriTie nav nekādi palīgi, paši bikstāmi un stumdāmi.
- Tie nav nekādi palīgi, paši bikstāmi un stumdāmi.
- Jau bērnībā Jānis pieradis pie tā, ka viņu stumda un vada, un izveidojies par gļēvu un paklausīgu vīrieti.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu mākoņus stumdīt.
- Ar degunu mākoņus stumdīt idioma — sarunvaloda izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.