sprēgāt
sprēgāt [sprȩ̃gât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
PiemēriKokmateriāli, ātri žūstot, sprēgā.
1.1.Rasties (ārēja kairinājuma, slimības dēļ) sīkām garenām brūcēm (par ādu, ķermeņa daļu).
PiemēriRokām āda sākusi sprēgāt.
2.formā: trešā persona Sprakstot degt.
PiemēriUgunskurā sprēgā sausie zari.
2.1.Strauji izdalīties, atdalīties.
PiemēriTauki sprēgā uz pannas.
Stabili vārdu savienojumiSprēgā sals.
3.Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
PiemēriNav ko te sprēgāt!
3.1.formā: trešā persona Spilgti, emocionāli izpausties.
PiemēriKomēdijā sprēgāt sprēgā jautrība.