skrapstēt
skrapstēt 3. pers. skrapst, pag. skrapstēja intransitīvs, darbības vārds
skrapstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
PiemēriZem kājām skrapst sniegs.