savārstīt
savārstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
savārstījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
PiemēriRakstā savārstītas gudras, bet tukšas frāzes.
1.1.Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
PiemēriRuna šķita savārstīta, bija grūti izsekot domai.