savārstīt
savārstīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
savārstījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
PiemēriRakstā savārstītas gudras, bet tukšas frāzes.
1.1.Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
PiemēriRuna šķita savārstīta, bija grūti izsekot domai.