savārpot
savārpot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
savārpojums vīriešu dzimte, lietvārds
Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
PiemēriSavārpojusi labība.