Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
satūcīt sarunvaloda
satūcīt -tūcu, -tūci, -tūca, pag. -tūcīju transitīvs, darbības vārds
1.Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.).
PiemēriSatūcīt bikses zābakos.
1.1.Savietot (kur vairākus, daudzus cilvēkus).
PiemēriLidaparātā tika satūcīts pieļaujamais skaits pasažieru.