saspraudīt
saspraudīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
PiemēriKabinetā pie sienas Latvijas karte, saspraudīta mazām krāsainām podziņām.
2.Spraudot savienot, sastiprināt.
PiemēriViss sašūšanai man ir gatavs, nomērīts, piegriezts, pārbaudīts, sadiegts un saspraudīts ar adatām.