Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sarepēt
sarepēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
1.Sprēgājot, plaisājot sacietēt un kļūt raupjam.
PiemēriSarepējusi āda uz elkoņa.
1.1.Kļūt raupjam, negludam.
PiemēriSarepējusi koka miza.
2.Dzīstot pārklāties ar kreveli.
PiemēriĀda rētās sarepēja.