sapulcēties
sapulcēties dsk. -ējamies, -ējaties, -ējas, pag. -ējāmies darbības vārds; atgriezenisks
1.Sanākt kopā (vairākiem, daudziem).
PiemēriSapulcēties apspriežu telpā.
- Sapulcēties apspriežu telpā.
- Skolēni sapulcējas klasē.
- Uz koncertu sapulcējās ap 400 klausītāju.
- Dzīvokļu īpašnieki sapulcējās, lai dibinātu savu biedrību.
- Aglona ir Latvijas katoļu centrs, katru gadu 15. augustā tur sapulcējas svētceļnieki.
1.1.Savākties (parasti lielā) barā, pulkā.
PiemēriCeļojumu laikā strazdi sapulcējas lielos baros.
- Ceļojumu laikā strazdi sapulcējas lielos baros.