samaitāt

samaitāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds

samaitāties atgriezenisks, darbības vārds

1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt₁.

PiemēriSamaitāt augsni ar pesticīdiem.

1.1.Padarīt sliktu, negaršīgu.

PiemēriPārsālot samaitāt zupu.

1.2.Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).

PiemēriSamaitāt apetīti.

2.Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt₂.

PiemēriSamaitāt muguru.

3.Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt₄.

PiemēriSamaitāt turpmāko dzīvi.

3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.

PiemēriLutinot samaitāt bērnu.

3.2.Izjaukt, pasliktināt.

PiemēriSamaitāt garastāvokli.