raustīt
raustīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
PiemēriRaustīt durvju rokturi.
1.1.Vairākkārt raut (aiz kā).
PiemēriRaustīt aiz rokas.
1.2.sarunvaloda Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
PiemēriUzacis labāk raustīt augšanas virzienā.
2.Vairākkārt kustināt (nelielā attālumā).
PiemēriVējš rausta jumta skārdu.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt plecus.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
PiemēriBērnu rausta žagas.
3.Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
PiemēriKomandā viņš tiek raustīts no vienas vietas uz otru.
3.1.Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
PiemēriRadio rausta skaņu.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt valodu.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt lauvu aiz ūsām.