noturēties
noturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos atgriezenisks, darbības vārds
1.Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
PiemēriNoturēties kājās.
2.Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
PiemēriNoturēties pie varas.
3.formā: trešā persona Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriSniega sega noturējās visu ziemu.
4.Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
PiemēriViņi noturējās nesmiedamies.
Stabili vārdu savienojumiNoturēties uz ūdens. Noturēties virs ūdens.