nomaskēt
nomaskēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
PiemēriNomaskēt lielgabalu.
- Nomaskēt lielgabalu.
- Nomaskēt ložmetēju ar zariem vai maskēšanās tīklu.
- Labi nomaskēta slēptuve.
1.1.Noslēpt (defektus, bojājumus u. tml.).
PiemēriNomaskēt skrambas uz automašīnas.
- Nomaskēt skrambas uz automašīnas.
- Nomaskēt izsitumus uz ādas.
- Nomaskēt auguma nepilnības ar piemērotu tērpu.
- Grims nomaskēja tumšos lokus zem acīm.
2.Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
PiemēriAr smaidu nomaskēt savu uztraukumu.
- Ar smaidu nomaskēt savu uztraukumu.