nomanīt
nomanīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Uztvert (ar redzi, dzirdi), sajust.
PiemēriAustrumu pusē varēja nomanīt rīta blāzmu.
1.1.Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
PiemēriTeiktajā bija nomanāms sarkasms.