kāpt
kāpt kāpju, kāp, kāpj, pag. kāpu intransitīvs, darbības vārds
1.Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
PiemēriKāpt kalnā.
1.1.Virzīties, rāpties (augšup vai lejup, pieturoties ar rokām, atrodot atbalstu kājām).
PiemēriKāpt kokā.
2.Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
PiemēriKāpt uz krēsla.
2.1.Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
PiemēriKāpt uz zālāja.
3.Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
PiemēriKāpt liftā.
Stabili vārdu savienojumiKāpt krastā. Kāpt pār slieksni. Kāpt uz kuģa.
4.formā: trešā persona Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
PiemēriPār pļavu kāpj migla.
5.formā: trešā persona Palielināties, paaugstināties.
PiemēriTemperatūra kāpj.
Stabili vārdu savienojumiBarometrs kāpj. Nelabums kāpj kaklā.
5.1.Kļūt augstākam, spēcīgākam (par skaņām).
PiemēriKāpjošā zilbes intonācija.
Stabili vārdu savienojumiKāpjošā gamma.
Stabili vārdu savienojumiKaķa lāsti debesīs nekāpj. Kāpt galvā. Kāpt tronī. Kāpt uz galvas. Kāpt uz goda pjedestāla.