klusēt
klusēt klusēju, klusē, klusē, pag. klusēju darbības vārds; intransitīvs
1.Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
PiemēriKlusēt un klausīties.
- Klusēt un klausīties.
- Viņš neko nerunā, tikai klusē.
- Bērni klusēdami rotaļājās savā nodabā.
- pārnestā nozīmē Visapkārt klusēja vakars.
1.1.Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriPazinis atnācēju, suns klusēja.
- Pazinis atnācēju, suns klusēja.
- Visi putni klusēja.
1.2.Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
PiemēriPar dzirdēto vajadzēja klusēt.
- Par dzirdēto vajadzēja klusēt.
- Par savu slimību viņš klusēja līdz pēdējam.
1.3.Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
2.formā: trešā persona Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
PiemēriRadioaparāts klusē.
- Radioaparāts klusē.
- Telefons visu dienu klusē, neviens nezvana.
- Ērģeles baznīcā klusēja.
2.1.pārnestā nozīmē Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
PiemēriZem biezās sniega kārtas mežs klusē.
- Zem biezās sniega kārtas mežs klusē.
- Bezvējā jūra bija rāma un klusēja.
Stabili vārdu savienojumiKlusē kā kaps. Klusē kā mēms. Klusē kā ūdeni mutē ieņēmis. Klusē kā zivs.
- Klusē kā kaps idioma — saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- Klusē kā mēms idioma — saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- Klusē kā ūdeni mutē ieņēmis idioma — saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- Klusē kā zivs idioma — saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.