Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
klusēt
klusēt klusēju, klusē, klusē, pag. klusēju darbības vārds; intransitīvs
1.Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
PiemēriKlusēt un klausīties.
  • Klusēt un klausīties.
  • Viņš neko nerunā, tikai klusē.
  • Bērni klusēdami rotaļājās savā nodabā.
  • pārnestā nozīmē Visapkārt klusēja vakars.
1.1.Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriPazinis atnācēju, suns klusēja.
  • Pazinis atnācēju, suns klusēja.
  • Visi putni klusēja.
1.2.Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
PiemēriPar dzirdēto vajadzēja klusēt.
  • Par dzirdēto vajadzēja klusēt.
  • Par savu slimību viņš klusēja līdz pēdējam.
1.3.Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
2.formā: trešā persona Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
PiemēriRadioaparāts klusē.
  • Radioaparāts klusē.
  • Telefons visu dienu klusē, neviens nezvana.
  • Ērģeles baznīcā klusēja.
2.1.pārnestā nozīmē Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
PiemēriZem biezās sniega kārtas mežs klusē.
  • Zem biezās sniega kārtas mežs klusē.
  • Bezvējā jūra bija rāma un klusēja.
Stabili vārdu savienojumiKlusē kā kaps. Klusē kā mēms. Klusē kā ūdeni mutē ieņēmis. Klusē kā zivs.
  • Klusē kā kaps idioma saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
  • Klusē kā mēms idioma saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
  • Klusē kā ūdeni mutē ieņēmis idioma saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
  • Klusē kā zivs idioma saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.