Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kleķerēt
kleķerēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
PiemēriKleķerēt rakstus.
Cilme:No vācu kleckern ‘notraipīt’.