Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iztvaicēt
iztvaicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka iztvaiko.
PiemēriIztvaicēt sulu.
2.Ar tvaiku izkarsēt.
PiemēriIztvaicēt kannas.