izmūrēt
izmūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
izmūrējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
PiemēriIzmūrēt krāsni.
1.1.Mūrējot izklāt no iekšpuses (piem., ar ķieģeļiem).
PiemēriIzmūrēt dūmvadu ar ugunsdrošajiem ķieģeļiem.