izlūzt
izlūzt 3. pers. -lūst, pag. -lūza intransitīvs, darbības vārds
1.Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
PiemēriVārtu stabs izlūzis.
1.1.Lūstot rasties, izveidoties.
PiemēriUz plānā ledus izlūzuši caurumi.
1.2.Lūstot (kam), izvirzīties, izbrukt cauri.
PiemēriGājējs izlūza cauri izpuvušajai grīdai.