iemīlēties
iemīlēties -mīlos, -mīlies, -mīlas, pag. -mīlējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
PiemēriIemīlēties no pirmā acu uzmetiena.
- Iemīlēties no pirmā acu uzmetiena.
- Iemīlēties dejotājā.
- Esmu neglābjami iemīlējies.
- Abi neprātīgi iemīlas.
Stabili vārdu savienojumiIemīlēties līdz ausīm. Nelaimīgi iemīlēties.
- Iemīlēties līdz ausīm — sarunvaloda ļoti iemīlēties.
- Nelaimīgi iemīlēties — iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
2.Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
PiemēriIemīlēties šā novada cilvēkos.
- Iemīlēties šā novada cilvēkos.
- Skolotājs, kas iemīlējies savā priekšmetā.
Stabili vārdu savienojumiIemīlēties no pirmā acu uzmetiena.
- Iemīlēties no pirmā acu uzmetiena — iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.