iekārtojums
iekārtojums [ìekā̀rtuõjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Veids, kārtība, kādā izvietotas mēbeles un priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošās mēbeles un priekšmeti.
PiemēriIstabas, kabineta iekārtojums.
1.1.Veids, kārtība, kādā (kas) ierīkots, izbūvēts, izvietots.
PiemēriParka iekārtojums.
1.2.Veids, kārtība, kādā (kas) izvietots.
PiemēriGrāmatas mākslinieciskais iekārtojums.
2.Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
PiemēriDarba dienas iekārtojums.