ciest
ciest ciešu, ciet, cieš, pag. cietu darbības vārds
1.Just fiziskas stipras sāpes, mokas.
PiemēriCiest stipras galvassāpes.
- Ciest stipras galvassāpes.
- Ciest zobu sāpes.
- Ciest no sāpēm vēderā.
- Smagi ciest.
- Kristus cietis pie krusta par mums visiem.
1.1.Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
PiemēriCiest slāpes.
- Ciest slāpes.
- Ciest no ūdens trūkuma.
- Ģimene cieta trūkumu.
- Bērni cieš, dzīvojot pusbadā.
1.2.Smagi izjust, pārdzīvot.
PiemēriCiest bēdas.
- Ciest bēdas.
- Ciest pazemojumu.
- Ciest nelaimīgas mīlestības dēļ.
- Ciest no pašpārmetumiem.
- Viņš dzīvē daudz cietis.
2.Tikt ievainotam, sakropļotam.
PiemēriCiest ugunsgrēkā.
- Ciest ugunsgrēkā.
- Zēns cietis autokatastrofā.
- Plūdos cietuši daudzi iedzīvotāji.
2.1.Tikt bojātam, iznīcinātam.
PiemēriKarā pilsēta stipri cietusi.
- Karā pilsēta stipri cietusi.
- Ēkas cietušas zemestrīcē.
- Sausuma dēļ cietuši dārzi.
- Grāmatas cietušas no mitruma.
2.2.Zaudēt kvalitāti; pasliktināties.
PiemēriNeveselīgā dzīvesveida dēļ cieš sirds un asinsvadu sistēma.
- Neveselīgā dzīvesveida dēļ cieš sirds un asinsvadu sistēma.
- Stipri cietusi romāna sižetiskā vienotība.
- Mūsu attiecības pēdējā laikā ļoti cietušas.
3.transitīvs Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
PiemēriCiest sakāvi karā.
- Ciest sakāvi karā.
- Ciest zaudējumu sporta spēlēs.
- Zvejnieki cietuši avāriju.
4.transitīvs; parasti formā: noliegums Samierināties; paciest.
PiemēriEs to ilgāk nevaru ciest.
- Es to ilgāk nevaru ciest.
- Es tevi nevaru ciest.
- Viņa necieš netīrību.
Stabili vārdu savienojumiCiest kā zobu sāpes. Ciest klusu. Ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest).
- Ciest kā zobu sāpes idioma — saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
- Ciest klusu idioma — klusēt, neteikt, neizpaust.
- Ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest) idioma — nepavisam, nemaz.