Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
cietēt
cietēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt cietam vai cietākam.
PiemēriCements ātri cietē.
1.1.Kļūt grūti sakožamam.
PiemēriMaize sākusi cietēt.