ciet
ciet apstākļa vārds
1.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
PiemēriDurvis un logi ir ciet.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)laist ciet govi. (Tā, ka) ausis krīt ciet.
1.1.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
PiemēriDrīz upes būs ciet.
2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir slēgts, nedarbojas.
PiemēriPasts jau ir ciet.
Stabili vārdu savienojumiKlapēt ciet.
3.Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana.
PiemēriBalss ir pavisam ciet.
Stabili vārdu savienojumiDeguns ir ciet. Mute ir ciet (kādam).
4.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
PiemēriZaglis ir saķerts ciet.
Stabili vārdu savienojumiGrābt ciet. Ritināt ciet. Saņemt ciet.