cieņa
cieņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
PiemēriDziļa cieņa.
- Dziļa cieņa.
- Izturēties ar cieņu pret vecākiem.
Stabili vārdu savienojumiBūt (lielā) cieņā. Turēt cieņā.
- Būt (lielā) cieņā — 1. Tikt cienītam.2. sarunvaloda Būt ļoti vajadzīgam, pieprasītam.
- Turēt cieņā — cienīt.
1.1.Morālā vērtība, morālā stāja, gods.
PiemēriCilvēka cieņa.
- Cilvēka cieņa.
- Zaudēt cieņu sabiedrības acīs.
1.2.Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
PiemēriCieņas pilns.
- Cieņas pilns.
- Runāt ar cieņu.