cieņa
cieņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
PiemēriDziļa cieņa.
Stabili vārdu savienojumiBūt (lielā) cieņā. Turēt cieņā.
1.1.Morālā vērtība, morālā stāja, gods.
PiemēriCilvēka cieņa.
1.2.Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
PiemēriCieņas pilns.