cienīgs
cienīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
cienīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
cienīgi apstākļa vārds
cienība lietvārds; sieviešu dzimte
cienīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas atbilst augstām prasībām, pelna atzinību, ievērību.
PiemēriIevērības cienīgs notikums.
- Ievērības cienīgs notikums.
- Mākslinieka vārda cienīgs.
- Izdarīt uzslavas cienīgu darbu.
- Izturēties cienīgi.
1.1.Svinīgs, nopietns, pašapzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriCienīga izskata profesors.
- Cienīga izskata profesors.
- Cienīgi ienākt zālē.