cienīt
cienīt cienu, cieni, ciena, arī cienīju, cienī, cienī, pag. cienīju darbības vārds; transitīvs
1.Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
PiemēriCienīt vecākus.
1.1.Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko).
PiemēriCienīt mākslu, klasisko mūziku.
1.2.sarunvaloda Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
PiemēriCienīt stipru kafiju.