cienīt
cienīt cienu, cieni, ciena, arī cienīju, cienī, cienī, pag. cienīju darbības vārds; transitīvs
1.Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
PiemēriCienīt vecākus.
- Cienīt vecākus.
- Cienīt drauga pūles un neatlaidību.
- Cienīt jaunā aktiera talantu.
1.1.Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko).
PiemēriCienīt mākslu, klasisko mūziku.
- Cienīt mākslu, klasisko mūziku.
1.2.sarunvaloda Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
PiemēriCienīt stipru kafiju.
- Cienīt stipru kafiju.