Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 264 šķirkļi
cienīgtēvs novecojis
cienīgtēvs [cìenîgtȩ̃vs] lietvārds; vīriešu dzimte
Mācītājs.
PiemēriCienīgtēvs konstatēja, ka viss sudrabs ir pazudis.
  • Cienīgtēvs konstatēja, ka viss sudrabs ir pazudis.