Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bruņot
bruņot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Apgādāt ar ieročiem; apbruņot.
PiemēriBruņot armiju, zemessardzi.
2.Segt ar bruņām (2).
PiemēriBruņot lokomotīvi.
3.Ietvert izturīgā aizsargkārtā.
PiemēriBruņot kabeli.