Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
brikšķināt
brikšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt brikšķ.
PiemēriBērni brikšķināja plāno ledu.