Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
braucīt
braucīt brauku, brauki, brauka, pag. braucīju transitīvs, darbības vārds
1.Lēni berzēt, glaudīt (ar plaukstu ķermeņa daļu).
PiemēriBraucīt sasisto celi.
2.Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
PiemēriBraucīt brūklenes, ķiršu lapas.