Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
blāzmot
blāzmot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
blāzmojums vīriešu dzimte, lietvārds
blāzmoties atgriezenisks, darbības vārds
1.Būt tādam, kur ir blāzma1; būt tādam, kad ir blāzma1.
PiemēriDebesis sāk blāzmot.
2.Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
PiemēriPamalē blāzmo ugunsgrēks.