aizlīst
aizlīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu intransitīvs, darbības vārds
1.Lienot aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
PiemēriPa izcirtumu aizlīda čūska.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriIevainotais uz vēdera aizlīda līdz upei.
2.Lienot, spraucoties garām, nokļūt (aiz kā, kam priekšā).
PiemēriAizlīst aiz skapja.
2.1.pārnestā nozīmē Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
PiemēriSaule aizlien aiz horizonta.
3.sarunvaloda Klusi, slepus aiziet.
PiemēriAizlīst kaktā palasīt grāmatu.