Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizburāt
aizburāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizburāt tālu prom.