Paplašinātā meklēšana
Meklējam virziens.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts etimoloģijās (7):
- No izo- un grieķu tropos 'virziens'. (šķirklī izotropija)
- No krievu курсограф, kam pamatā latīņu cursus 'virziens' un grieķu graphein 'rakstīts'. (šķirklī kursogrāfs)
- No franču orientation 'virziens', kam pamatā latīņu oriens, orientis 'austrumi'. (šķirklī orientācija)
- No latīņu regio (regionis) 'virziens; apgabals'. (šķirklī reģions)
- No latīņu secta 'virziens, skola'. (šķirklī sekta)
- No latīņu sub 'zem, pie' un normalis 'taisnvirziens'. (šķirklī subnormāls)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (140):
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
- taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
- profils Darbības nozare, novirziens.
- maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
- līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
- empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
- kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
- pamatnodarbošanās Galvenā nodarbošanās, galvenais darbības virziens.
- pamatuzstādījums Galvenais mērķis, virziens.
- pamatkurss Galvenais virziens politikā.
- vadlīnija Galvenais virziens, pamatuzdevums.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens (kādā jomā, daiļdarbā u. tml.).
- pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
- ceļš Iešanas vai braukšanas virziens.
- džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
- postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- sūfisms Misticisks islāma virziens ar noslieci uz askētismu.
- konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
- akmeisms Modernisma virziens krievu dzejā 20. gs. sākumā.
- opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
- neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
- virziens Novirziens, strāvojums, grupējums (piem., literatūrā, mākslā).
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
- monarhisms Politisks virziens un kustība, kas atzīst un atbalsta monarhijas pastāvēšanu.
- rojālisms Politisks virziens, kas atbalsta karaļa varas institūtu.
- anarhisms Politisks virziens, kas noraida jebkādu valsts varu.
- sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
- klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- pretvirziens Pretējs virziens.
- luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
- neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
- ticība Reliģijas virziens, arī konfesija.
- gnosticisms Reliģiski filozofisks agrīnās kristietības virziens.
- vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
- nometne Sabiedriski politisks grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
- atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
- harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
- meridionāls Tāds, kam ir ziemeļu- dienvidu virziens; saistīts ar meridiānu, tam raksturīgs.
- šaudīgs Tāds, kam strauji vairākkārt mainās izplatības virziens, arī stiprums.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- pretējs Tāds, kas atrodas, arī vērsts pretī (kam); tāds, kura kustības virziens vērsts pretī (kam).
- taisnvirziena Tāds, kas noris taisnā virzienā; tāds, kam ir taisns virziens.
- koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
- kubisms Tēlotājas mākslas virziens Eiropā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīga formu ģeometrizācija, ģeometrisku laukumu un līniju izmantojums.
- sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
- solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- pretvējš Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
- konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
- konstruktīvisms virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
- primitīvisms virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- urbānisms virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
- neoromantisms virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
- simbolisms virziens Eiropas literatūrā un mākslā 19. gs. beigās – 20. gadsimta sākumā, kam raksturīga negatīva attieksme pret pozitīvismu un materiālismu.
- fovisms virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
- centrisms virziens politikā, kam raksturīga vidusceļa meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana, norobežošanās no radikālisma.
- biheiviorisms virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
- strukturālisms virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
- dienvidaustrumi virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- dienvidrietumi virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļaustrumi virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļrietumi virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- superreālisms virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
- rumbs virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
- gultne virziens, ceļš (kādai norisei, attīstībai u. tml.).
- garenvirziens virziens, kas ir paralēls (kā) garumam.
- šķērsvirziens virziens, kas ir slīps vai perpendikulārs garenvirzienam.
- līnija virziens, veids, raksturīga īpatnība (piem., darbībai, uzskatiem).
- puse virziens.
- freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
Atrasts piemēros (25):
- apgriezts Apgriezts virziens.
- virziens Gājiena, brauciena, lidojuma virziens.
- taksonomija Galvenais laboratorijas pētījumu virziens ir Latvijas vaskulāro augu flora un tās taksonomija.
- horizontāls Horizontāls virziens.
- humānisms Humānisma virziens literatūrā.
- izveidoties Izveidojies jauns mūzikas novirziens.
- kreiss Kreisais virziens.
- novirziens Labējais, kreisais novirziens partijā.
- sākotnējs Laika apstākļu un vēja dēļ tika mainīts sākotnēji iecerētais brauciens virziens.
- literārs Literārais virziens.
- novirziens Mākslas novirziens.
- sadure Perspektīvais virziens, kas veidojies vairāku zinātnes nozaru sadurē.
- pretējs Pretējs virziens.
- psihoanalītisks Psihoanalītiskais psihoterapijas novirziens.
- revolucionārs Revolucionārs virziens arhitektūrā.
- virziens Romantisma virziens literatūrā.
- patstāvīgs Sirreālisms izveidojās kā patstāvīgs mākslas virziens 1924. gadā.
- novirziens Skolai ir mūzikas novirziens.
- virziens Straumes virziens.
- šķērs- Šķērsvirziens.
- pamatvirziens Uzņēmuma darbības pamatvirziens ir ādas galantērijas ražošana.
- A Vēja virziens – Austrumu.
- pastāvīgs Vēja virziens šodien nav pastāvīgs.
- vējš Vēja virziens.
- puslīdz virziens varētu būt puslīdz pareizs.
virziens citās vārdnīcās:
LLVV