Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzlikt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (21):
- akmens nav uz galvas uzlikts
- uzlikt (kādam) kapakmeni
- uzlikt (kādam) ķepu
- uzlikt (kādam) pieminekli
- uzlikt (kompakt)disku
- uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.)
- uzlikt (savu) zīmogu
- uzlikt (skaņu) plati
- uzlikt aci (uz ko, kam)
- uzlikt galdā
- uzlikt jumtu
- uzlikt kroni
- uzlikt masku
- uzlikt mīksto
- uzlikt muitu
- uzlikt pudeli (arī polšu u. tml.)
- uzlikt punktu uz "i"
- uzlikt ragus
- uzlikt roku uz sirds
- uzlikt sirdi uz delnas
- uzlikt veto
Atrasts skaidrojumos (34):
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
- ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
- servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- pasniegt Padot (kādam), arī uzlikt galdā (kādam dzērienu, ēdienu).
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
- piekosties Pieķerties uz āķa uzliktajai ēsmai (par zivi).
- uzspert Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
- nosprādzēties Sprādzējoties cieši aplikt, uzlikt sev (ko).
- uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
- dziļš Tā, ka kas ir par daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- pastozs Tāds, kam ir raksturīga blīvi, reljefi uzlikta krāsa.
- nolādēts Tāds, kam ir uzlikts lāsts; tāds, kas ir saistīts ar ko sliktu, ļaunu.
- uzgulties Tikt uzliktam virsū (uz otra cilvēka ķermeņa daļas).
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu (piem., ko uzlikt, kam atrasties).
- uzklāt galdu uzlikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- piegriezt skrūves (kam) uzlikt ierobežojumus (kam), vērsties (pret ko).
- slēgt rokas uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
- saslēgt (kādu) dzelžos uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
- saslēgt (kādu) važās uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
- slēgt dzelžos uzlikt roku, kāju važas.
- uzlikt (skaņu) plati uzlikt skaņu plati uz atskaņotāja atskaņošanai.
- uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
- mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1); krāsas triepiens, uzklājums (piemēram, ar otu, paletes nazi) gleznojot.
- šķūtis Zemniekiem uzlikts pienākums ar savu transportu veikt (kā) pārvadāšanu.
uzlikt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV