Paplašinātā meklēšana
Meklējam tituls.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (62):
- lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- pērs Aristokrātu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
- augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
- labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
- ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- erchercogs Austrijas prinču tituls.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
- faraons Ēģiptes valdnieks; šā valdnieka tituls.
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
- ķeizariene Impērijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
- ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
- infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- eminence Kardināla tituls; garīdznieks ar šādu titulu.
- kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
- monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
- majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantinieks; Lielbritānijas troņmantinieka tituls.
- lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. gadam.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- vezīrs Ministru un augstāku ierēdņu tituls daudzās musulmaņu valstīs.
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- karaliene Monarhijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
- karalis Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
- sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
- brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- grāfs Muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- imāms Musulmaņu vadoņu (īpaši šiītu) tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- svētais tēvs Romas katoļu baznīcā – Romas pāvesta tituls.
- imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
- konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
- grands Spānijā – augstākais muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- titulēts Tāds, kam piešķirts tituls.
- lords Tituls, kas saistīts ar augstu amatu Lielbritānijā; persona, kam ir šāds tituls.
- troņprincis Troņmantinieka vai troņmantnieces tituls (dažās monarhijās); troņmantnieks vai troņmantniece, kam ir šāds tituls.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- fīrers Vadonis (Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera pašpieņemtais tituls).
- cariene Valdniece (Krievijā līdz 1917. gadam); šīs valdnieces tituls.
- princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas locekles tituls.
- princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda locekļa tituls.
- maharādža Valdnieks (Indijā); šā valdnieka tituls.
- rādža Valdnieks Indijā; šī valdnieka tituls.
- emīrs Valdnieks; valdnieka tituls (arābu valstīs).
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
tituls citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV