Paplašinātā meklēšana
Meklējam strīdēties.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (34):
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
- izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
- izkasīties Izstrīdēties.
- izķīvēties Izstrīdēties.
- plūkties Kauties; arī strīdēties.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
- kašķēties Ķildoties, strīdēties.
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
- paecēties Pastrīdēties, paķildoties.
- pakasīties Pastrīdēties.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- sarāties Rāties (vienam ar otru, citam ar citu); sastrīdēties.
- sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
- saderēt Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
- saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
- saiet ragos sastrīdēties, sanaidoties.
- sanākt matos sastrīdēties, sanaidoties.
- saiet matos sastrīdēties, sanaidoties.
- sanākt ragos sastrīdēties, sanaidoties.
- saplūkties Sastrīdēties; sakauties.
- sakasīties Sastrīdēties.
- saķerties Sastrīdēties.
- salēkties Sastrīdēties.
- saplēsties Sastrīdēties.
- sarieties Sastrīdēties.
- utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
- skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties.
- nesaticīgs Tāds, kas mēdz bieži, arī bez pietiekama iemesla ķildoties, strīdēties.
- saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
strīdēties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV