Paplašinātā meklēšana
Meklējam savrup.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (34):
- nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
- nomaļus Atstatu no citiem; savrup.
- nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
- atšķelt Atšķirt savrup (kādu no pārējiem).
- atsevišķi Atšķirti no citiem, savrup.
- atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
- aizņemts (pats) ar sevi iegrimis savās domās, rūpēs, savrupā darbā u. tml.
- sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- iesāņus Mazliet tālāk, savrup.
- nosāņus Ne tieši pretī; arī tālāk, savrup.
- norobežoties Nekontaktēties, nošķirties, palikt savrup.
- nošķelties Nodalīties savrup.
- nošķirties Nodalīties savrup.
- nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
- atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- noslēgts Norobežots, savrups; tāds, kurā izpaužas norobežošanās no citiem.
- atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā); palikt savrup.
- nolīst Novietoties, noslēpties (kur); novietoties (kur savrup).
- savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
- individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
- savrupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1).
- vārāmais namiņš savrupa celtne (piem., slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
- grupējums savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
- izolacionisms savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
- divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- savrupstādījums savrups augu stādījums.
- savrupējs savrups.
- atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
- vientuļš Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga); savrups.
- nomaļš Tāds, kas atrodas, ir novietots atstatu no citiem, savrup.
- norobežots Tāds, kas pastāv savrup, atsevišķi, bez saistības ar ko lielāku, plašāku.
- singulārs Vienīgs, atsevišķs, savrups.
- savrupība Vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Atrasts piemēros (52):
- savrupība Atšķirības nevar būt iemesls savrupībai.
- savrupinājums Augu savrupinājums.
- savrupmāja Būvēt, pārdot, pirkt savrupmāju.
- savrupība Cilvēka savrupība.
- savrup Dzīvot savrup.
- savrup Dzīvot savrup.
- egocentrisks Egocentrisks savrupnieks.
- savrupnieks Esmu sevī iegrimis savrupnieks.
- savrupmāja Jauns savrupmāju kvartāls.
- savrupība Jūras putni izvēlas savrupību.
- savrupstādījums Krūmrozes īpaši izlieto savrupstādījumā.
- savrups Labākā savrupā jaunbūve.
- savrups Ļaudis dzīvo savrupi.
- savrups Mājas kaķi ir cēlušies no savrupā Āfrikas savvaļas kaķa.
- savrupināt Nesavrupināt zinātni no citvalstu pieredzes.
- savrup Nolikt savrup no citiem pārtikas produktiem.
- savrup Nostāties savrup.
- savrup Palikt savrup.
- savrupmāja Pircējus interesē savrupmājas.
- palepns Rakstnieks pazīstams kā palepns savrupnieks.
- savrupējs Romāns ir rakstnieces daiļradē savrupēja un tomēr likumsakarīga parādība.
- savrup savrup stāvoša vanna.
- savrups savrupā bilance.
- savrups savrupa māja.
- savrups savrupa telpa.
- savrups savrupa vieta.
- savrupējs savrupējā domāšana.
- savrupējs savrupēji individuālās psihes īpašības.
- savrupējs savrupējs koks.
- savrupējs savrupējs nogabals.
- savrup- savrupgājējs.
- savrups savrupi mezolīta priekšmetu atradumi.
- savrups savrupi stāvošas mūra mājas.
- savrupiene savrupienes robežas.
- savrupināt savrupina viena nosaukuma apstākļus.
- savrupinājums savrupinājumu veidi.
- savrupināt savrupināt stādījumus.
- savrupināt savrupināti apzīmētāji un apzīmētāja grupa.
- savrup- savrupmāja.
- savrup- savrupmasa.
- savrups savrups koks.
- savrups savrups meža nogabals.
- savrups savrups raksturs.
- savrups savrups serveris.
- savrup- savrupstādījums.
- savrup- savrupvieta.
- turēties Turēties savrup, atsevišķi no citiem.
- savrups Vadīt klusu, savrupu dzīvesveidu.
- savrups Viens no savdabīgākajiem un savrupākajiem māksliniekiem.
- savrupnieks Viņa ir vairāk savrupniece nekā sabiedrības dvēsele.
- vienpatnis Viņš bija vienpatnis un uzturējās savrup no citiem.
- savrup Zēns turējās savrup.
savrup citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV