Paplašinātā meklēšana
Meklējam rūpēties.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (40):
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- sardze Aizstāvēt (ko), rūpēties (par ko).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (tie) labi augtu.
- audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- audzēt odzi azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- guldīt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
- guldināt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldīt (1).
- lopu meita kalpone, kuras pienākums ir rūpēties par lopiem.
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
- uzkraut kaklā Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzkraut uz kakla Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzkraut uz (kāda) pleciem likt gādāt, rūpēties (par ko).
- sargāt kā (savu) acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- turēt kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- nelikties (ne) zinis neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
- zinis Neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
- būt nomodā Nemitīgi rūpēties (par ko).
- atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- sargāt Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- atstāt likteņa varā pamest (kādu) un nerūpēties (par to).
- pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- padomāt Parūpēties.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- turēt rūpi (par kādu, par ko) rūpēties (par kādu, par ko).
- turēt bēdu (par kādu, par ko) rūpēties (par kādu, par ko).
- domāt (tikai) par savu ādu rūpēties, gādāt tikai par sevi, savu drošību.
- kārtot galdu (vakariņām u. tml.) rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- bruģu tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- kārtības tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
- pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (ko); gādāt, parūpēties (par ko).
- būt nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
- pārzināt Uzraudzīt, būt atbildīgam, rūpēties (par ko).
rūpēties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV