Paplašinātā meklēšana
Meklējam litera.
Atrasts vārdos (23):
- litera:1
- literatūra:1
- literarizēt:1
- soliteraugs:1
- daiļliteratūra:1
- operliteratūra:1
- sēnalliteratūra:1
- literatūrkritika:1
- literatūrteorija:1
- literatūrvēsture:1
- literatūrzinātne:1
- klavierliteratūra:1
- literatūrkritiķis:1
- literatūrkritisks:1
- detektīvliteratūra:1
- kriminālliteratūra:1
- oriģinālliteratūra:1
- literatūrteorētiķis:1
- literatūrteorētisks:1
- literatūrvēsturisks:1
- literatūrzinātnieks:1
- literatūrzinātnisks:1
- literatūrvēsturnieks:1
Atrasts etimoloģijās (7):
- No latīņu alliteratio; ad 'pie' un littera 'burts'. (šķirklī aliterācija)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No angļu media literacy. (šķirklī medijpratība)
Atrasts normatīvajos komentāros (8):
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (130):
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā; galvenais personāžs.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
- rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
- vārda māksla daiļliteratūra.
- literatūra Daiļliteratūra.
- beletristika Daiļliteratūras sacerējumi prozā.
- daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
- dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
- avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
- mēģinājums Iesācēja darbs (piem., literatūrā, mākslā).
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
- erotika Kaila ķermeņa, juteklīgu attiecību attēlojums (literatūrā, mākslā); šādu darbu kopums.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- letistika Latviešu valodas, folkloras un literatūras pētniecība.
- septima literatūrā – pants, kas sastāv no septiņām rindām.
- oriģinālliteratūra literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- publicistika literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- žurnālistika literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- prosodija literatūras teorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- dadaisms literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
- romantisms literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- verisms literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- dekadentisms literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- reālisms literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
- konstruktīvisms literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- detektīvžanrs literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
- mecenātisms literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
- literatūrkritiķis literatūrkritikas speciālists; literatūras kritiķis.
- literatūrteorētiķis literatūrteorijas speciālists; literatūras teorētiķis.
- literatūrvēsturnieks literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
- literatūrkritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
- literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
- literatūrteorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- literatūrvēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- literatūrzinātnieks literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
- lubene Lubu literatūras darbs, piem., lubu romāns.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
- sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
- makulatūra Mazvērtīga literatūra.
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
- bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
- naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
- virziens Novirziens, strāvojums, grupējums (piem., literatūrā, mākslā).
- licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
- magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
- kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
- detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
- bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūrteoriju, tai raksturīgs.
- literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
- literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
- kritika Sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu, procesu analīze un vērtēšana.
- sūtra Senindiešu literatūras žanrs – šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
- brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- varoņtēls Spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
- urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
- literārs Tāds, kas attiecas uz daiļliteratūru, rakstniecību, saistīts ar to.
- klasisks Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
- erotisks Tāds, piem., literatūras vai mākslas darbs, kurā attēlota erotika.
- garīgā maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
- gara maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
- rakstniecība Tas, kas ir sarakstīts – daiļliteratūras darbu kopums; literatūra (2).
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
- zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
- sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
- verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
- pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- epika Viens no trim daiļliteratūras pamatveidiem (līdzās lirikai un drāmai), kam raksturīgs vēstījošs notikumu un personu attēlojums.
- neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
- simbolisms Virziens Eiropas literatūrā un mākslā 19. gs. beigās – 20. gadsimta sākumā, kam raksturīga negatīva attieksme pret pozitīvismu un materiālismu.
- tirkoloģija Zinātne par tirku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
- literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru; literatūras zinātne.
- literatūras zinātne zinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru; literatūrzinātne.
- slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
- filoloģija Zinātņu kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
- rusistika Zinātņu kopums, kurā pēta krievu valodu, literatūru, kultūru; krievu filoloģija.
- romānistika Zinātņu kopums, kurā pēta romāņu valodas, kultūru, literatūru; romāņu filoloģija.
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
Atrasts piemēros (181):
- romānists 20. gs. latviešu literatūras spožā romāniste Regīna Ezera.
- detektīvliteratūra Aizraujoša detektīvliteratūra.
- aizrobežu Aizrobežu literatūra.
- epopeja Antīkās literatūras periodā izveidojušās tādas literatūras formas un žanri kā traģēdija, komēdija, epopeja, satīra, dažādas dzejas un liroepiskas formas.
- apokaliptisks Apokaliptiskā literatūra.
- armēņi Armēņu vēsture, literatūra.
- literatūra Ārzemju literatūra.
- pabiras Atšķirt labu literatūru no pabirām.
- literarizēt Autore literarizējusi savus piedzīvojumus.
- bengāļi Bengāļu valoda, literatūra.
- bērns Bērnu literatūra.
- literatūra Bērnu literatūra.
- uzziņa Bet kāpēc meklējam uzziņu literatūru, ja dzeja šo uzdevumu paveic daudz labāk?
- literatūrvēsturnieks Bibliogrāfs un literatūrvēsturnieks Kārlis Egle.
- boļševistisks Boļševistiskā literatūra.
- bibliogrāfija Botāniskās literatūras bibliogrāfija.
- reālisms Brāļi Kaudzītes ir reālisma aizsācēji latviešu literatūrā.
- bulgāri Bulgāru valoda, literatūra.
- litera Burtstabiņš jeb litera.
- sevišķs Cilvēki labprāt lasa daiļliteratūru, sevišķi romānus.
- cittautu Cittautu literatūra un māksla.
- daiļ- Daiļliteratūra.
- monuments Daiļliteratūras monuments.
- tulkotājs Daiļliteratūras tulkotājs.
- daiļliteratūra Daiļliteratūras žanri.
- dāņi Dāņu literatūra.
- literatūrzinātnisks Darba literatūrzinātniskā analīze.
- daudznacionāls Daudznacionāla literatūra, māksla.
- atbalsoties Diskusijas par literatūru atbalsojās toreizējā latviešu sabiedrībā.
- dot Dot izmantotās literatūras sarakstu.
- epigonisms Epigonisms literatūrā.
- epistulārs Epistulārā literatūra.
- erotisms Erotisms literatūrā.
- ezoterisks Ezoteriskā literatūra.
- beigties Grāmata beidzas ar izmantotās literatūras sarakstu.
- ieplūst Grāmatu klāstā ieplūst ārzemju literatūras tulkojumi.
- gruzīni Gruzīnu literatūra.
- humānisms Humānisma virziens literatūrā.
- iemīlēt Iemīlēt literatūru, mūziku, teātri.
- oriģinālliteratūra Iepazīstināt ar latviešu oriģinālliteratūru.
- klavierliteratūra Iepazīties ar jaunāko klavierliteratūru.
- ievads Ievads literatūras zinātnē.
- igauņi Igauņu valoda, literatūra, folklora.
- tūkstošveidis Imants Ziedonis – latviešu literatūras tūkstošveidis.
- īri Īru literatūra.
- īsts Īsta māksla, literatūra.
- izmantot Izmantotās literatūras saraksts.
- izstudēt Izstudēt jaunāko literatūru.
- japāņi Japāņu valoda, literatūra.
- daiļliteratūra Jaunākās daiļliteratūras apskats.
- jaunatne Jaunatnes literatūra.
- jaunlaiku Jaunlaiku literatūra, arhitektūra, māksla.
- konstruktīvisms Konstruktīvisma iezīmes mūsdienu latviešu literatūrā un mākslā.
- ievietot Krājumā ievietotas esejas par literatūru.
- krievi Krievu valoda, literatūra.
- kriminālliteratūra Kriminālliteratūras klasika.
- mītisks Lāčplēsis ir mītisks varonis latviešu literatūrā.
- laicīgs Laicīgā mūzika, literatūra.
- kriminālliteratūra Lasīt kriminālliteratūru.
- sēnalliteratūra Lasīt sēnalliteratūru.
- latgaļi Latgaļu rakstu valoda un literatūra.
- detektīvliteratūra Latviešu detektīvliteratūra.
- literatūra Latviešu literatūra.
- aizsākums Latviešu literatūras aizsākumi.
- hrestomātija Latviešu literatūras hrestomātija.
- kopsakars Latviešu literatūras izpēte kopsakarā ar citu Eiropas tautu literatūras attīstību.
- klasika Latviešu literatūras klasika.
- kopaina Latviešu literatūras kopaina.
- kopskats Latviešu literatūras kopskats.
- sākotne Latviešu literatūras sākotne.
- literatūrkritika Latviešu literatūrkritika 19. gadsimta nogalē.
- latvieši Latviešu valoda, literatūra.
- lektorāts Latviešu valodas un literatūras lektorāts Prāgas Kārļa Universitātē.
- simbolisms Latvijā simbolisma literatūras raksturīgākie pārstāvji ir V. Eglītis, H. Eldgasts un Fallijs.
- humānists Lielie latviešu literatūras humānisti.
- lingvistisks Lingvistiskā literatūra.
- literarizēt literarizēts varonis.
- litera literas atkāpe.
- respektīvi literatūra, respektīvi, daiļliteratūra.
- korifejs literatūras korifejs.
- kritika literatūras kritikas speciālists.
- rādītājs literatūras rādītājs.
- referatīvs literatūras referatīvā analīze.
- teorija literatūras teorija.
- literatūra literatūras veidi (epika, lirika, drāma).
- literatūra literatūras virzieni.
- gadagrāmata literatūras, dzejas gadagrāmata.
- literatūrkritika literatūrkritikas attīstība.
- literatūrkritiķis literatūrkritiķu vērtējums.
- literatūrkritisks literatūrkritiskā darbība.
- literatūrkritisks literatūrkritiski raksti.
- literatūrkritisks literatūrkritisks apcerējums.
- literatūrteorētiķis literatūrteorētiķu uzskati.
- literatūrteorētisks literatūrteorētiskās domas attīstība.
- literatūrteorētisks literatūrteorētiskās koncepcijas.
- literatūrteorija literatūrteorijas mācību grāmata.
- literatūrvēsture literatūrvēstures sekcija konferencē.
- literatūrvēsturisks literatūrvēsturiski dati.
- literatūrvēsturisks literatūrvēsturisks pētījums.
- literatūrvēsturnieks literatūrvēsturnieku visvairāk analizētā luga.
- literatūrzinātnieks literatūrzinātnieka sarakstītā grāmata.
- literatūrzinātnisks literatūrzinātnisku rakstu krājums.
- mācība Mācību literatūra, līdzekļi.
- literatūra Mācību literatūra.
- literatūra Mācīt latviešu valodu un literatūru.
- degradācija Mākslas, literatūras degradācija.
- mazvērtīgs Mazvērtīga literatūra.
- literatūra Medicīnas literatūra.
- literatūra Meklēt atbildi speciālajā literatūrā.
- raidieraksts Mūsdienu latgaliešu literatūras raidieraksts "Puslopys".
- mūsdienas Mūsdienu literatūra.
- sakne Mūsdienu literatūras saknes.
- izaugsme Mūzikas, literatūras izaugsme.
- ieteicams Norādīt ieteicamo literatūru.
- norvēģi Norvēģu literatūras klasiķi.
- orientēties Orientēties mūsdienu literatūrā.
- daiļliteratūra Oriģinālā daiļliteratūra.
- zemletes Padomju laikos draugi strādāja antikvariātā, tur dabūjām visu zemletes literatūru.
- zemteksts Padomju laikos dzīve sastāvēja no nepārtrauktiem zemtekstiem – teātrī, literatūrā, pat sadzīvē.
- paradigmatisks Paradigmatiskas pārvirzes 20. gs. latviešu literatūrā.
- parapsiholoģija Parapsiholoģijas literatūra.
- pasaule Pasaules literatūra.
- šedevrs Pasaules literatūras šedevri.
- operliteratūra Pasaules operliteratūras šedevrs.
- pedagoģisks Pedagoģiskā literatūra.
- persieši Persiešu literatūra.
- literatūrteorija Pētījumi literatūrteorijā.
- štīme Pie vitālas jaunības štīmes notur laba literatūra.
- literatūra Piedzīvojumu literatūra.
- piepulcināt Piepulcināt dzejnieku latviešu literatūras klasiķiem.
- urbānists Pirmie urbānisti latviešu literatūrā.
- diapazons Plaša diapazona literatūra.
- nesaistīts Proza ir tāds daiļliteratūras veids, kas rakstīts nesaistītā valodā.
- pseidotautisks Pseidotautiskās literatūras uzplaukums.
- psiholoģisms Psiholoģisms literatūrā.
- publicistisks Publicistiskā literatūra.
- slīpraksts Rakstīt piemērus no daiļliteratūras slīprakstā.
- inspirācija Rast inspirāciju literatūrā.
- renesanse Renesanses literatūra.
- aizsācējs Romantisma aizsācējs literatūrā.
- literatūra Romantisma literatūra.
- paraugs Romantisma paraugs literatūrā.
- posms Romantisma posms literatūrā.
- virziens Romantisma virziens literatūrā.
- romantisms Romantisms literatūrā, mūzikā.
- sadrāzt Sadrāzt priekšstatu par literatūru uz ilgiem laikiem.
- salon- Salonliteratūra.
- samizdats Samizdata literatūra.
- sāmi Sāmu literatūra.
- izkaldināt Savus sasniegumus literatūrā rakstnieks izkaldināja grūtā darbā.
- sengrieķi Sengrieķu literatūra.
- pārstāvēt Simbolisma literatūru pārstāv V. Eglīša krājums "Elēģijas".
- sintezēt Sintezēt dažādus literatūras žanrus.
- somi Somu literatūra.
- speciāls Speciālā literatūra.
- literatūrzinātne Specializēties literatūrzinātnē.
- joma Strādāt literatūras jomā.
- drukāt Tādu literatūru drukāt neatmaksājas.
- bukolika Teokrīts bija bukolika iedibinātājs sengrieķu literatūra.
- teozofisks Teozofiskā literatūra.
- sēnalliteratūra Tirgot sēnalliteratūru.
- trimda Trimdas literatūra.
- daiļliteratūra Tulkotā daiļliteratūra.
- udmurti Udmurtu literatūra.
- uiguri Uiguru folklora, literatūra.
- ukraiņi Ukraiņu literatūra.
- urbānistika Urbānistikas literatūra.
- urbties Urbties cauri literatūras kalniem.
- urbties Urbties klasiskās literatūras pasaulē.
- urugvajieši Urugvajiešu literatūra.
- uzzieds Uzzieda gadi latgaliešu literatūrā.
- vācisks Vāciska informatīvā literatūra par Latviju.
- vēdisks Vēdiskā literatūra.
- viktorīna Vēstures, matemātikas, literatūras viktorīna.
- vijoļ- Vijoļliteratūra.
- novators Viņš ir novators latviešu literatūrā.
- stilistika Zigmunds Skujiņš ienesis latviešu literatūrā maģiskā reālisma stilistiku.
- literatūra Zinātniskā literatūra.
- zinātnisks Zinātniskā literatūra.
- literatūra Zinātniskās fantastikas literatūra.
- stils Zinātniskās valodas stilu parasti lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā.
litera citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV