Paplašinātā meklēšana
Meklējam laukā.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (33):
- (iz)līst no ādas laukā
- acis sprāgst no pieres laukā
- bāzt degunu laukā
- izbāzt degunu laukā
- izlēkt vai no ādas laukā
- klajā laukā
- kož (vai) acis no pieres laukā
- laist grožus no rokām (laukā, ārā)
- laist no (savām) rokām (laukā, ārā)
- laist no (saviem) pirkstiem (laukā, ārā)
- lēkt no ādas laukā
- lēkt no biksēm laukā
- lēkt vai no ādas laukā
- mest laukā (kādu)
- mest no galvas laukā
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā
- pakot laukā
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā)
- raut aci no pieres laukā
- raut acis no pieres laukā
- raut vai no elles laukā
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā
- sirdi ņem laukā
- sirdi rauj laukā
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā)
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā
- sirds (iz)lec pa muti laukā
- sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā
- sirds kāpj (vai) pa muti laukā
- sprāgt no ādas laukā
- sviest laukā (kādu)
- zagt aci no pieres laukā
- zaķim acis no pieres sprāgst laukā
Atrasts skaidrojumos (29):
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
- lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- rāpties Kāpt kur iekšā, no kurienes laukā (parasti lēni, ar grūtībām).
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
- korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
- pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
- krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
- pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
- marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
- ārā Prom, laukā (no kurienes).
- kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca kristāla plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
- ķeksēt Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
- vilkt Virzīt ārā, laukā (no kā ko iedzītu, iestiprinātu).
- smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci no šķidruma (ko cietu).
laukā citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV