Paplašinātā meklēšana
Meklējam līks.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (33):
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- līksmot Būt līksmam.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- slīcējs Cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkst (1).
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
- izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
- uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
- līksmība Jautrība, līksme.
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
- ielīks Mazliet līks.
- palīks Nedaudz, arī samērā līks.
- palīksmoties Neilgu laiku līksmot, priecāties.
- slīkonis Noslīcis, arī slīkstot dzīvības pazīmes zaudējis cilvēks vai dzīvnieks.
- eiforija Objektīvajiem apstākļiem neatbilstoši pacilāts, līksms garastāvoklis, bezrūpība.
- ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
- palīksmot Palīksmoties.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, dzīvnieks) slīkst (1).
- novilkt Panākt, būt par cēloni, ka nogrimst, noslīkst.
- jandalēt Priecāties, līksmot; trokšņaini, jautri uzvesties; arī trakot.
- līksmoties Priecāties, līksmot.
- priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
- jautrs Priecīgs, līksms, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- kumps Tāds, kam ir izliekums, arī līks.
- kumpains Tāds, kam ir izliekums, izaugums; līks.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā posmā nav līkumu, izliekumu, ieliekumu (par priekšmetiem, augiem, ķermeņa daļām u. tml.); pretstats: līks.
- priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
- jautrs Tāds, kas izraisa priecīgu, līksmu noskaņu.
- gaviļains Tāds, kurā izpaužas gaviles, līksms.
- piekūns Vidēja lieluma plēsīgs dienas putns, kam raksturīgi šauri, smaili spārni un līks knābis.
līks citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV