Paplašinātā meklēšana
Meklējam koksne.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (63):
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
- bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
- mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
- rupjēvele Ēvele (koksnes) rupjapstrādei.
- gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes.
- kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- mežmateriāli koksne.
- krāja koksnes daudzums augošos kokos.
- kokapstrāde koksnes mehāniskā apstrāde.
- gadskārta koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
- kokogle koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
- sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
- zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
- finieris Ļoti plāna koksnes plāksne.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
- zaļais zelts mežs, arī koksne.
- skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
- trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
- ozolkoks Ozola koksne.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
- koksnes (šķiedru) plātne plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu, koksnes pārstrādāšanu zāģmateriālos u. tml.
- kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto piem., papīra ražošanai.
- šķelda Sasmalcināti koksnes gabaliņi.
- malka Sastrādāta (šķilās, pagalēs) koksne, ko izmanto par kurināmo.
- prauli Satrupējis koka gabals; satrupējusi koksne.
- zāģu skaidas sīkas koksnes daļiņas, kas rodas (to) zāģējot.
- zāģskaidas Sīkas koksnes daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģu skaidas.
- sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram.
- osis Šā koka koksne.
- ozols Šā koka koksne.
- priede Šā koka koksne.
- kadiķis Šā krūma (vai koka) koksne.
- paeglis Šā krūma (vai koka) koksne.
- mahagonijs Šā vai dažu citu līdzīgu tropu koku koksne sarkanbrūnā krāsā ar cietu koksni un skaistu tekstūru; sarkankoks.
- ebenkoks Šī koka koksne, ko izmanto greznu mēbeļu ražošanā, inkrustācijām u. tml.
- bērzs Šī koka koksne.
- ciedrs Šī koka koksne.
- egle Šī koka koksne.
- melnkoks Šī koka koksne.
- palisandrs Šī koka koksne.
- riekstkoks Šī koka koksne.
- kokšķiedra Šķiedrās sasmalcināta koksne.
- spaļi Šķiedraugu (piem., linu) apstrādes blakusprodukts – stublāju koksnes daļas.
- koks Tāds, kas ir izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.
- priežkoka Tāds, kas ir izgatavots no priedes koksnes.
- koksnains Tāds, kurā ir koksne vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
- smalce Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
- koksngrauzis Vabole ar gariem taustekļiem, kuras kāpuri pārtiek no koksnes.
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
Atrasts piemēros (69):
- piķis Akmeņogļu, koksnes piķis.
- sarkanbrūns Alkšņiem raksturīga sarkanbrūna koksne.
- apaļkoksne Apaļkoksnes cenas.
- kubikmetrs Aprēķināt sagatavotās koksnes daudzumu kubikmetros.
- apse Apses koksne.
- koksne Augstas kvalitātes koksne.
- koksne Bērza koksne.
- sīkšķiedrains Bērzam ir blāvi dzeltena, sīkšķiedraina koksne.
- lietkoksne Bezzaru lietkoksne.
- bezzaru Bezzaru stumbrs, koksne.
- vaina Biežāk sastopamās koksnes vainas.
- sveķvielas Ciedra koksne izdala aromātiskas sveķvielas.
- ciets Cieta koksne.
- koksne Cieta koksne.
- daudzkāji Daudzkāji vislabprātāk uzturas koku dobumos, jo pārtiek no satrūdējušas koksnes.
- izzāģēt Izzāģētās koksnes apjoms.
- plantācija Kārklu plantācijas enerģētiskās koksnes ieguvei.
- kodināt Kodināta koksne.
- nožuvums koksne maina formu un izmērus nožuvuma dēļ.
- rukt koksne žūstot rūk.
- atkritumi koksnes atkritumi.
- gāzģenerators koksnes gāzģenerators.
- hidrolīze koksnes hidrolīze.
- papīrmasa koksnes papīrmasa.
- blakusprodukts koksnes pārstrādes blakusprodukts.
- plasts koksnes plasts.
- skrīpsts koksnes skrīpsts.
- stiprība koksnes stiprība.
- šķiedra koksnes šķiedras.
- tekstūra koksnes tekstūra.
- tilpumsvars koksnes tilpumsvars.
- ugunsdrošība koksnes ugunsdrošības paaugstināšanas iespējas.
- serde koksnes uzbūve parādīta stumbra šķērsgriezumā, kur redzams kodols, serde, koksne un miza.
- uzkrājējaudi koksnes uzkrājējaudi.
- speckurss koksnes zinātnes speckurss.
- uzņemt Krāsas slānis neļauj koksnei uzņemt mitrumu.
- sensenis Latvijā koksne jau sensenis ir izmantota kā būvmateriāls.
- lietkoksne Lietkoksnes sortiments.
- līmplēve Līmplēve ar koksnes šķiedru zīmējumu.
- māzerains Māzeraina koksne.
- melnalksnis Melnalkšņa koksne.
- satvere Mežizstrādes mašīnu koksnes satveres mehānismi.
- mīksts Mīksta koksne.
- kapilārs Mitruma pārvietošanās koksnes kapilāros.
- procents Noteikt koksnes mitruma procentu.
- tanīns Ozola koksne ir bagāta tanīniem.
- paciets Pacieta koksne.
- pārakmeņoties Pārakmeņojusies koksne.
- mitrums Pieļaujamais koksnes mitrums.
- presēt Presēta koksne.
- nematodes Priežu koksnes nematode.
- rupj- Rupjkoksne.
- rupj- Rupjkoksne.
- rupjšķiedrains Rupjšķiedraina koksne.
- sasveķot Sasveķojusi koksne.
- sertificēts Sertificiēta koksne.
- sīksts Sīksta koksne.
- skābardis Skābarža koksne.
- zarains Skaliem neder zaraina koksne, tiem izmanto tikai koksni no celma.
- sīkkoksne Skujkoku sīkkoksne.
- smalk- Smalkšķiedraina koksne.
- smalkšķiedrains Smalkšķiedraina koksne.
- smalkšķiedras Smalkšķiedras koksne.
- sīkkoksne Stigu un aizaugušo platību kopšanā iegūtā sīkkoksne.
- sveķains Sveķaina koksne.
- uzpulēt Uzpulēt koksnes virsmu.
- koksne Vērtīga koksne.
- vīksna Vīksnas koksne.
- koksne Virsējā koksnes kārta.
koksne citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV