Paplašinātā meklēšana
Meklējam klaiņot.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (17):
- tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklaiņot Izklaiņoties.
- izmētāties Izklaiņoties.
- noblandīties Kādu laiku blandīties un beigt blandīties; noklaiņot.
- noklaiņot Klaiņot un beigt klaiņot.
- dauzīties riņķī klaiņot, klīst.
- mētāties riņķī klaiņot, klīst.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni).
- kulties Klīst, klaiņot.
- maldīties Klīst, klaiņot.
- novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
- loderēt Slaistīties; klaiņot.
- ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
klaiņot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV