Paplašinātā meklēšana
Meklējam izruna.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts normatīvajos komentāros (9):
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (17):
- aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
- gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- ortoepija Pareizruna.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
- artikulācija Runas orgānu darbība valodas skaņu veidošanā; izruna.
- pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
- īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
- nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
- garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
- pieskaņa Specifiska (skaņas) izrunas īpatnība.
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- līdzskanis Valodas skaņa, kuras izrunai raksturīgs troksnis, kas rodas, gaisa plūsmai pārvarot kādu šķērsli runas aparātā.
- fonētiskā transkripcija vārdu izrunas apzīmējums pēc īpašas zīmju sistēmas.
- dikcija Vārdu, zilbju un skaņu izruna.
- cirkumflekss Zīme (^) patskaņa izrunas veida apzīmēšanai.
Atrasts piemēros (16):
- anglisks Angliska izruna.
- skaidrs Diktora izruna ir skaidra.
- vadonis Grāmata "izrunas un rakstības vadonis".
- pareizruna Ievērot pareizrunas normas.
- atbilstīgs Īpašvārdu rakstījums atbilstīgi izrunai.
- izruna izrunas īpatnības.
- kroplīgs Kroplīga valoda, izruna.
- lūpenis Lūpeņu izruna.
- izruna Neskaidra izruna.
- nevainojams Nevainojama vācu valodas izruna.
- treniņš Pareizas izrunas nostiprināšanai vajadzīgs regulārs treniņš.
- pareizruna Pareizrunas vārdnīca.
- izruna Tās ir tukšas izrunas.
- vācisks Vāciska izruna.
- kvadrātiekavas Vārda izruna vārdnīcā rādīta kvadrātiekavās.
- izruna Zilbes izruna.
izruna citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV