Paplašinātā meklēšana
Meklējam guru.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (31):
- (ar) slapju muguru
- (pār)skrien skudras pa muguru
- (pār)skrien skudras pār muguru
- (pār)skrien skudriņas pa muguru
- (pār)skrien skudriņas pār muguru
- atlaist muguru
- atliekt muguru
- auksts pārskrien (pār muguru, pār kauliem)
- drebuļi (pār)iet pār muguru
- drebuļi (pār)skrien pār muguru
- karsts (vien) pārskrien pār muguru
- ķenguru dzimta
- liekt muguru
- locīt muguru
- metāla nogurums
- muguru neatliecis
- muguru neatliekdams
- pagriezt muguru
- pavasara nogurums
- šaušalas iet pār muguru
- šaušalas pārskrien pār muguru
- sensoriskais nogurums
- šermuļi (pār)skrien pār muguru
- skudras skrien pa muguru
- skudras skrien pār muguru
- skudriņas skrien pa muguru
- skudriņas skrien pār muguru
- tirpas iet pār muguru
- tirpas skrien pār muguru
- uiguru valoda
- uzgriezt muguru
Atrasts skaidrojumos (105):
- nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
- mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
- nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- nespēt par lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
- nespēt pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- krist (vai) no kājām zemē būt ļoti nogurušam.
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
- tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam.
- tikko kājas vilkt iet lēni (aiz noguruma, nespēka).
- noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- uzmest kupri izliekt muguru uz augšu (par kaķi); saliekt muguru kūkumā (par cilvēku).
- uzmest kūkumu Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- mest kūkumu izliekt muguru.
- izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
- ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
- kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
- ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
- kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
- atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
- nogurt Kļūt tādam, kurā izpaužas nogurums, pārpūle.
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa starp muguru un augšstilbiem; dibens.
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- taimiņš Lašu ģints zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišākiem punktainiem sāniem [Salmo trutta].
- kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
- oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
- (tikko) vilkt kājas lēni, ar grūtībām iet (aiz noguruma, nespēka).
- līkt Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
- fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
- nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
- garas acis miegainas, nogurušas acis.
- zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
- mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- brētliņa Neliela, sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru.
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- burunduks Neliels vāveru dzimtas grauzējs ar svītrainu muguru.
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- tonuss Nervu sistēmas vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
- gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
- pavasara nogurums nogurums pēc ziemas perioda, kad organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.
- sensoriskais nogurums nogurums, kas rodas, ilgstoši sasprindzinot maņu orgānus.
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka nogurst; izraisīt nogurumu.
- pārgurums Pārāk liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.
- kaupre Paugurs; paugura mugura; pauguru virkne.
- pauguraine Pauguru kopums plašākā teritorijā; paugurains apvidus.
- piekust Pēc fiziskas piepūles sajust nespēku un nogurumu.
- stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
- līdaka Plēsīga saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
- iegult Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
- iegulties Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
- kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- raibas acis saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- kājas neklausa saka, ja kājas nogurušas, ir grūti iet.
- kā ar svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- kā svina pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- kā atjaunots saka, ja pēc paguruma atkal sajūt spēku, enerģiju.
- karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- saliekties kūkumā saliekt muguru.
- samest kūkumu saliekt muguru.
- samesties kūkumā saliekt muguru.
- uzmest kūkumu Saliekt muguru.
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti muguru).
- plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
- dunkāt Sist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- kāpa Šādu pauguru virkne, grēda (parasti piekrastēs).
- dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
- dorsāls Tāds, kas attiecas uz muguru, mugurpusi; tāds, kas atrodas mugurpusē vai vērsts uz mugurpusi.
- nenogurstošs Tāds, kas ilgstoši, bez paguruma, atslābuma dara, veic (ko), nodarbojas (ar ko).
- kalnains Tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru.
- paugurains Tāds, kur ir daudz pauguru.
- līdzens Tāds, kur nav kalnu, augstu pauguru, gravu (par vietu, reljefu).
- uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
- sadunkāt Vairākkārt iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- kokvarde Varde ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos, kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
- siļķe Vidēji liela jūras zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru un sudrabainiem sāniem.
- ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
- pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
- psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina garīgo un fizisko nogurumu.
- astēnisks stāvoklis vispārējs nogurums, vājums.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
- svilpis Žubīšu dzimtas dziedātājputns (lielāks par zvirbuli) ar paīsu melnu asti, pelēku muguru un sarkanām krūtīm un kaklu (tēviņiem) [Pyrrhula pyrrhula]; sarkankrūtītis.
Atrasts piemēros (197):
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- taisīties Acis nogurumā taisās ciet.
- pārgurums Aiz pārguruma nevar nostāvēt kājās.
- aizgriezt Aizgriezt muguru.
- aizmirst Aizmirst nogurumu.
- apcepināt Apcepināt muguru.
- sasliet Apguļos un saslienu nogurušās kājas uz spilveniem.
- nozilināt Ar slotas kātu muguru nozilināt.
- guru Arhitektūras guru.
- ārprātīgs Ārprātīgs nogurums.
- ārstēt Ārstēt muguru ar masāžām.
- traumēt Ārstēt traumēto muguru.
- atpūtināt Atliekt un atpūtināt muguru.
- atstaipīt Atpūsties un atstaipīt muguru.
- nogurt Atpūtināt nogurušās kājas.
- atrunāties Atrunāties ar nogurumu.
- atsliet Atsliet muguru.
- atspiest Atspiest muguru pret krēsla atzveltni.
- šalkas Aukstas šalkas pārskrēja pār muguru.
- dzimtene Austrālija ir ķenguru dzimtene.
- belzt Belzt pa muguru.
- izdauzīties Bērni izdauzījušies pa āru un noguruši.
- uzgriezt Bērns ierāpjas gultā un uzgriež mātei muguru.
- pretoties Bērns pretojas nogurumam un miegam.
- berzt Berzt muguru.
- zombijs Bijām tā pārguruši, ka izskatījāmies pēc zombijiem.
- bliezt Bliezt ar dūri pa muguru.
- izkapāt Braucējs zirgam ar pātagu izkapājis muguru.
- izpausties C vitamīna trūkums organismā izpaužas kā miegainība, ātrs nogurums.
- sūnzaļš Ceļmalā guļ akmens sūnzaļu muguru.
- padoties Censties nepadoties nogurumam.
- mašinizēt Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
- cirst Cirst ar pātagu pa muguru.
- kost Dunduri koda zirga muguru un sānus.
- dzēst Dzēst slāpes un nogurumu.
- ellīgs Ellīgs nogurums.
- nogult Es skatos spogulī. Tu skaties spogulī. Ir nogurums un spraigums sejās nogūlis.
- lecīgs Es varu būt lecīga, īpaši, ja esmu nogurusi. Ļoti, ļoti lecīga.
- uzkopties Esmu nogurusi, nav laika uzkopties.
- nogurums Fiziskais, garīgais nogurums.
- guru Fotogrāfijas guru.
- atstiept Gribas atstiept muguru taisni.
- guru guru sekotāju pulciņš.
- ģērēt Ģērēt gana muguru.
- pagurt Hokejisti jau izskatās paguruši.
- iedomāties Iedomāties par savu sāpošo muguru.
- iegāzt Iegāzt puisim pa muguru.
- saliekt Iet taisnu muguru un nesaliektiem pleciem.
- apsvilināt Ilgi sauļojoties, apsvilināt muguru.
- sastrēgt Ir gada beigas – slodze liela, darbi sastrēguši, cilvēki pārguruši.
- izglaudīt Izglaudīt sāpošo muguru.
- mugura Izgludināt žaketei muguru.
- izgulēt Izgulēt muguru.
- izgulēt Izgulēt pārgurumu.
- izkarsēt Izkarsēt pie krāsns muguru.
- izkasīt Izkasīt muguru, galvu.
- izzust Izzūd sāpes, nogurums.
- eliksīrs Jā – Valmieras braucieni bija dzīvinoša eliksīra deva manā Rīgas vienmuļībā pagurušajā organismā.
- justies Justies veselam, slimam, nogurušam.
- ļimt Kājas ļimst aiz noguruma.
- ļodzīties Kājas ļogās no noguruma.
- kāja Kājas nogurušas.
- svelmēt Karstie stari svelmē muguru.
- kasīt Kasīt muguru.
- nemiers Kauguru nemieri.
- klapēt Klapēt pa muguru.
- guru Klostera guru.
- pļēgurs Kļūt par pļēguru.
- ķengurs Ķenguru mātīte ar ķengurēnu somā.
- sagulties Ķermenī sagūlies nogurums.
- pelerīne Labākais pie kleitas bija pelerīne. Kad skrēju, vai gāju laukā pa vēju, tā atsitās atpakaļ un plivinājās pa muguru un ap pleciem kā dzīva.
- liels Liels nogurums, nespēks.
- nogurums Liels nogurums.
- stiprināt Mana misija ir stiprināt vājos un nogurušos.
- manāms Manāms nogurums.
- manīt Manīt nogurumu.
- pliķēt Masējot pliķēt pa pleciem un muguru.
- izkustēties Māte tik nogurusi, ka nekur negrib izkustēties.
- pievārēt Mazos pamazām sāk pievārēt nogurums.
- mentāls Mentāls pārgurums.
- mīcīt Mīcīt muguru.
- mākties Miegs un nogurums mācās virsū kā nāve.
- spiest Mugursoma spiež plecus un muguru.
- sagurt Mūziķi ir stipri saguruši.
- neatvairāms Neatvairāms nogurums.
- ierādīt Negribēt ierādīt, ka māc nogurums.
- kropļot Nepareiza sēdēšana kropļo skolēna muguru.
- neraugoties Neraugoties uz nogurumu, viņš turpināja strādāt.
- sastiept Nesot smagumus, vīrs sastiepis muguru.
- salīt Nespēks, nogurums salīst locekļos.
- sakumpt Nestaigā ar sakumpušu muguru!
- noadīties Nevajag noadīties līdz pagurumam.
- noberzēt Noberzēt muguru ar mitru dvieli.
- mugura Noberzt muguru.
- noberzt Noberzt pirtī muguru.
- slīdēt Nogurumā galva slīd zemāk un zemāk.
- uzlīkt Nogurumā uzlīkt galdam.
- pakrist Nogurumā viņa pakrita zem ozola un raudāja.
- pavadonis Nogurums ir pārstrādāšanās pavadonis.
- uzgult Nogurums kā smaga lavīna uzgūla pleciem.
- vājināt Nogurums vājina uztveres spējas.
- vēstīt Nogurums vēstī par pārpūlēšanos.
- pārvilkties Nogurusi pārvilkos no darba.
- nogurt Nogurusi seja.
- poza Noguruša cilvēka poza.
- stāties Nogurušais gājējs brīžam stājas un atpūšas.
- nogurt Nogurušas acis.
- noņemties Noņemties pa virtuvi līdz pagurumam.
- no- Nopūlēties (līdz nogurumam).
- nosauļot Nosauļot muguru pavisam brūnu.
- lodāt Pa muguru lodā tirpas.
- ložņāt Pa muguru ložņā aukstums.
- ungurs Pagriezt unguru.
- pamasēt Pamasēt muguru, plecus.
- pamirkšķināt Pamirkšķināt nogurušās acis.
- papliķēt Papliķēt pa muguru.
- svītra Pār dzīvnieka muguru stiepjas tumša svītra.
- novēdīt Pār muguru novēdīja vēsums.
- pārritēt Pār muguru pārrit sviedru lāses.
- paravēt Paravēju vismaz 6 stundas, apsauļoju muguru, salasīju zemenes.
- izdvest Pārgurumā izdvest dažus vārdus.
- pārgurt Pārguruši bērni.
- pārkreņķēties Pārkreņķējusies un pārgurusi sieviete.
- pārsauļot Pārsauļot plecus, muguru.
- pārstaipīt Pārstaipīt muguru.
- nogurums Pārvarēt nogurumu.
- pārvarēt Pārvarēt nogurumu.
- pasildīt Pasildīt sāpošo muguru saulē.
- pazust Pazūd bailes, nogurums.
- apgurt Pēc garā pārgājiena tūristi bija apguruši.
- pelēcīgs Pelēcīga, nogurusi seja.
- pieslieties Pieslieties ar muguru pie durvīm.
- piespiest Piespiest muguru pie krāsns.
- sagult Plecos sagulis nogurums.
- pļēgurs Pļēguru kompānija.
- rīvēt Rīvēt muguru ar spirtu.
- urāpatriots Sabiedrība ir nogurusi no urāpatriotiem.
- sagāzt Sagāzt ar koku pa muguru.
- sagriezties Sagriezties ar muguru pret vēju.
- nogurums Sajust patīkamu nogurumu.
- sakapāt Sakapāt verga muguru ar pātagu.
- kūkums Saliekt muguru pakalpīgā kūkumā.
- mugura Saliekt muguru.
- samaitāt Samaitāt muguru.
- samocīt Samocīt muguru.
- sapūlēt Sapūlēt muguru.
- sarīvēt Sarīvēt muguru ar ziedi.
- sastaipīt Sastaipīt muguru.
- cepināt Saule cepina muguru.
- nosvilināt Sauļojoties nosvilināt muguru.
- savainot Savainot muguru.
- sazilināt Sazilināt muguru.
- sagurt Seja sagurusi pelēka.
- sagumt Sieviete stāv sagurusi un sagumusi.
- uzgriezt Sieviete uzgriež logam muguru.
- pārskrieties Sievietes bieži ir pārgurušas, pārskrējušās darbos un mājas rūpēs.
- sildīt Sildīt rokas, muguru pie krāsns.
- sidrabains Siļķe ir sidrabaina zivs ar zilganmelnu muguru.
- galīgs Skriet līdz galīgam pagurumam.
- slānīt Slānīt pa muguru.
- slieties Slieties ar muguru pie sienas.
- uzkumpt Slimais putns sēž sabozies, ar uzkumpušu muguru.
- sagurt Spēlētāji izskatījās saguruši.
- stiprs Stiprs nogurums.
- streipuļot Streipuļot aiz noguruma.
- sudrabs Sudrabkaiju pieaugušie putni ir balti, ar sudraba krāsas muguru un spārniem.
- sūdzēties Sūdzēties par nogurumu.
- sunisks Sunisks nogurums.
- termoterapija Termoterapijā tiek izmantots siltums, kas palīdz pret lieko svaru, kā arī stresu, nogurumu un bezmiegu.
- tīkams Tīkams nogurums pēc pastaigas.
- trīt Trīt plecus un muguru ar mitru dvieli.
- turēt Turēt muguru taisni.
- pārrasties Tūristi viesnīcā pārradās noguruši.
- uiguri Uiguru folklora, literatūra.
- piegurt Uz darba dienas beigām visi jau ir pieguruši.
- uzdot Uzdot ar slotu pa muguru.
- uzgāzt Uzgāzt ar rīksti pa muguru.
- uzmākties Uzmācas nogurums, miegs.
- uznesums Uznesumu augsnes morēnu pauguru nogāzēs.
- uzplikšķināt Uzplikšķināt sunim pa muguru.
- uzrasties Uzrodas nogurums.
- uzsliet Uzsliet pagurušo biedru kājās.
- uzvarēt Uzvarēt savu pavasara nogurumu.
- vaļņveida Vaļņveida pauguru virkne.
- savilkt Vējš savilcis muguru.
- aizdzīt Vēsais ūdens aizdzina nogurumu.
- vicot Vicot pirtī muguru ar pirtsslotu.
- paklapēt Viegli paklapēt muguru.
- taisnot Vingrojot taisnot muguru.
- viņš Viņa aizgāja gulēt, jo bija nogurusi.
- skriešana Viņa no visām skriešanām pārgurusi.
- simulēt Viņa simulē nogurumu.
- pārņemt Viņu pārņēma nogurums.
- paskats Vīrietim bija noguruša cilvēka paskats.
- iegult Visos locekļos (kaulos) iegūlis nogurums.
- zaļganmelns Zivs ar zaļganmelnu muguru.
guru citās vārdnīcās:
Tēzaurs